Dievs bijis viens pats un staigājis gar jūras malu. Viņš teicis: «Ko lai es daru viens pats?» Tā uzreiz atsaucies viens jūras dibenā: «Es esmu otrs.» Bet nu Dievs saka: «Kuŗš mēs būsim stiprāks par otru?» un sāk runāt: «Kur lai mēs ņemam zemi?» Uzreiz jūŗas cilvēks teicis: «Lai paliek akmens par zemi.»: Tad Dievs teicis: «Tu jau esi muļķis. Kā tad uz akmens lai var augt zāle un koki? Akmens ciets, tur nekas nevar augt.» Tad Dievs saka: «Es nu radīšu kokus un cilvēkus, un lai taisa mājas. Tad būs laba dzīve.» Kad viņi tā sarunājuši, jūŗa palikusi sausa. Nu viņi abi staigā ilgus gadus…
~~~~~~~~~~~~~
Būsim priecīgi jūs sastapt atsaucīgo klausītāju pulkā
Stāstu vakarā
Pasaules radīšanas teikas un dziesmas
RCB Svešvalodu filiālbibliotēkā
Rīgā, K.Valdemāra ielā 5 (Kongresu namā)
2009.gada 22. maijā plkst. 18.00
Stāstu vakars notiks UNESCO Latvijas Nacionālās Komisijas
Projekta Stāstu laiks bibliotēkā ietvaros.
Gunta Saule un Draugi
